šonakt sapnī redzēju, ka man pie mājas bija piebraucis Andris Šķēle, un uzlīmēja uz sētas savu aģitācijas uzlīmīti, tādu pavisam nelielu, apmēram plaukstas lielumā, protams oranžu ar melniem burtiem — “TĀ VIŠ I”. es mazliet neapmierināts izgāju ārā, jo kuram gan patīk, ka aplīmē sētas? mazliet parunājāmies, vispār viņš tāds sakarīgs džeks likās. un uzlīme arī bija ļoti profesionāli nostrādāta.
nez ko tas nozīmē?

kā jums patīk tāds, pēdējā laika tendencēs ieturēts virsraksts? jeb labāk tomēr “BMW vadītājs izdzīvo pēc negadījuma”? bet tā ir vistīrākā patiesība, jo vakar kā gadījās, kā ne — es ļoti neapdomīgi biju pieķēries pie vidējās statnes, kad pasažieris aizcirta aizmugurējās durvis iespiežot arī manu roku. tajā brīdī jau bija diezgan sāpīgi un apkārtējiem bija neliela neizpratne, kas tad mani tā satrauc, un ko es te bļaustos par durvīm, bet beidzās viss labi, pirksti lokās. un no tā mēs varam secināt, ka man ir ļoti slaidi pirksti, vai arī bmw konstruktori ir padomājuši par tādiem lempjiem kā es.

Rīt Pērnavā gandrīz saulains, bez nokrišņiem, ZR vējelis un plus desmit grādi. Jābrauc pastīties, kas tur jauns.

Laipni lūdzam WordPress. Šis ir jūsu pirmais raksts. Palabojiet vai izdzēsiet to, un tad sāciet blogošanu!

tiko garām ejot iekš tv kastes redzēju fragmentu no kārtējā zvaigžņu šova - Liene Zostiņa un Edijs (vilks viņu zin, kas viņi tādi) dziedāja veco labo afrikāņu tautas dziesmu Mbube, viņa arī Wimmoweh aka The lion sleeps tonight. mākslinieki pirms kāpt uz skatuves bija pakļuvuši zem bodīartistu otām un pārtapuši stilizētos džungļu zvēros - Liene un vēl pāris tikpat slikti barotas meitenes bija iekrāsotas bronzas brūnumā ar melniem plankumiem/svītrām, acīmredzot lauvas. jā, sejas arī bija sazīmētas kā kaķveidīgajiem - krāsotāju brigāde bija strādājusi cītīgi, un jāatdzīst - gaumīgi. bet ne jau par to ir stāsts - arī Ediju bija nokrāsojuši, bet tikai par zebru - viss balts, plus melnas svītras. te nu jāsaka klasiķa vārdiem - sitiet mani ar saldētu foreli, bet kāda velna pēc gan žūrija, gan tā blondīne zilajā kleitā viņu sauca par lauvu?!

šad tad es paskatos googles analīzi, kādi sasāpējuši jautājumi meklētājus ir atveduši pie manis. neesmu jau nekāds austrumu gudrais, nē nē - rietumu dumjais arī nē bet varu sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

ar ko nokļūt līdz budapeštai? līdz budapeštai var nokļūt gan ar kājām, gan izmantojot dažādus transporta līdzekļus. vēlams līdzi ņemt pasi.

attālums līdz berlīnei - attālums līdz berlīnei ir relatīvs, ka jau viss šajā galaktikā. principā atkarīgs no atskaites punkta un mērvienībām tas var būt gan trīs collas, gan piectūkstošseptiņdesmitdivi kilometri.

attālums no liepāja līdz berlīne - šis jau ir konkrētāk formulēts jautājums, pie tam nominatīvā. attālums no liepāja līdz berlīne ir reāla vai iedomāta līnija garums, kura savienot liepāja un berlīne.

vai būs pasaules gals - jā būs gan. ar laiku viss jums būs.

attālums no neapoles līdz milānai - viss atkarīgs kā brauc un cik ļoti maldās, bet tā principā pa taisno 670 km.

cik ļoti man esi vajadzīga - jo vairāk, jo labāk. vispār par ko iet runa?

cik km no rīgas līdz berlīnei - 1300km ar auto, 850km ar pašlidotāju.

cik grieķijā olimps ir augsts - pats neesmu mērījis, bet tautā runā, ka 2917 m.

kāpēc es gribētu dzīvot atēnās - to nu es nezinu, kāpēc tu gribētu dzīvot atēnās.

kāds laiks ir kairā - tāds pats kā rīgā, jo gan ēģipte, gan latvija atrodas vienā laika joslā.

kā braukt vācijā - ātri.

kā aizbraukt no rīgas līdz skolas ielai - taisni līdz trešajam krustojumam, pēc tam pa labi, tad pa kreisi, tad pie otrā luksofora atkal pa labi, un tad jau drīz būs arī skolas iela.

popārts? - jā.

kas ir ziemassvētki? - ar šo jautājumu pie salaveča.

kas aug sīrijā?- sīrijā principā nekas neaug, tur ir tuksnesis.

kas ir krāsainie metāli? - dzelzi nesaturoši metāli, cik atceros…

kad bus pasaules gals? - pavisam drīz.

kas ir laimes mirklis? - brīdis, kad šādi jautājumi nenāk prātā

kas ir ziema? - labs jautājums…. agrāk domāju, ka tas ir tad kad ārā ir sniegs un auksti, bet tagad… teikšu godīgi - nezinu.

kaut kas aug sīrijā? - nu nē, neaug taču. (neatlaidīgi tie cilvēki!)

un beigās viena pērle, kā sarindot vārdus meklētājā:
atnes iesim sēdi suni

rasisms. šovinisms. fašisms. homofobija. nacisms. globalizācija. antisemītisms. seksisms. komunisms. inflācija. šķiru cīņa. bērnu tiesību neievērošana. cenzūra. nakts miera traucēšana.
to visu es saskatu šajā attēlā. un ko jūs tur redzat?

šorīt no rīta, virzoties pa trepēm uz saviem apartamentiem, ar tējas krūzi vienā rokā un brokastu maizīšu šķīvi otrā, iedomājos sekojošu lietu - paies vēl daži desmiti gadu, un pasaules gals būs klāt. un iemesls tam ir pavisam vienkāršs - pasaule kļūst mazāka, saraujas. šī tendence jau kādu laiku ir novērojama, un ar katru gadu turpina attīstīties. ja pirms gadiem divdesmit aizkļūt līdz berlīnei vai londonai bija vesels notikums, tad tagad tas nav lielāks piedzīvojums, kā aizbraukt līdz rēzeknei. no rīgas līdz berlīnei, man liekas, var tikt pat ātrāk, nekā līdz rēzeknei. tāda pati attālumu samazināšanās novērojama arī ražošanā - ķīna, kas visu laiku ir bijusi austrumu tālajā galā, ar katru dienu tuvojas, un drīz būs tuvie austrumi. dažbrīd šķiet, ka viena otra sadzīves priekšmetu rūpnīca ķīnas vidienē ir tuvāk, nekā tā, kas pāri ielai. kā jums liekas, kāpēc sāk attīstīties kosmiskais tūrisms? tāpēc, ka tehnoloģijas kļust lētākas, modernākas un pieejamākas? nekā tamlīdzīga - tāpēc, ka zemeslode saraujas, un tūrisma firmu pakalpojumi uz zemes jau sāk palikt nerentabli. pavisam drīz pie centrāltirgus varēsim iekāpt 57586 tramvajā un aizbraukt uz jaunkaledoniju, vai ar 62485 maršruta trolejbusu uz vankūveru paskatīties kādu nhl spēli. un uz amsterdamu zāli pīpēt vakarā varēs aiziet kājām. tas būs apmēram ap to laiku, kad zemeslode būs sarāvusies līdz latvijas izmēriem. un tad tā sarausies vēl, un vēl, kamēr būs tik liela kā futbolbumba. tad vēl drusciņ, un tad, kā jau mūsdienu fizikā pieņemts, uzsprāgs ar diezgan skaļu blīkšķi. skatītājiem noteikti aizkritīs ausis, daži varbūt noģībs un kādam varbūt būs zaļš gar acīm. izklausās neticami? viduslaikos stāsts par mobilo telefonu arī izklausījās neticami. tāpēc beidziet vienreiz sēdēt pie kompjiem, burkšķēt un cepties, bet ejiet baudīt dzīvi un priecāties par pasauli - par to kāda tā ir. kamēr vēl ir…

kā jums liekas, ar ko nodarbojas attēlā redzamie jaunieši? pareizi - viņi nodarbojas ar tieši to, kas parādīts attēlā.

Papildinājums. Brīnumainā kārtā šis ir viens no populārakajiem meklētajiem vārdiem, ar ko skatītāji no googles nonāk šeit - gan "bērnu spēles", gan "ballīšu spēles"… vai tiešām tāda lieta kā fantāzija vairs nedarbojas, ka neta jāmeklē kā pavadīt laiku baļļukā?

Šodien braucot pa Brīvības ielu virzienā uz centru posmā starp nesti un sporta akadēmiju nācās apstāties pie gājēju pārejas luksofora, kurā iedegās sarkanā gaisma. Viss jau itkā loģiski - iela ar diezgan dzīvu satiksmi, un lai gājēji bez būtiskiem miesas bojājumiem tiktu pāri ielai uz tramvaja pieturu vai no tās prom, ir ierīkots ar roku darbināms luksofors, kuru ielai pāri tikt gribošais gājējs var iedarbināt pēc vajadzības. Acīmredzot arī šorīt kādam gājējam bija vajadzība tikt pāri ielai, un viņš ar vieglu rokas kustību iedarbināja luksoforu, sagaidīja kamēr pārdesmit autobraucēji apstājas pie sarkanās gaismas un viņš pie savas zaļās pārsoļoja ielu. Tikai viņš patiešām bija neredzams, jo es apstājos tieši pie stoplīnijas, bet nevienā ielas malā neredzēju nevienu pāri iet gribētāju, nemaz nerunājot par kādu, kurš ielai ietu pāri. Bet vispār labi, ka viņš vai viņa, vai viņi, bija tik prātīgi, ka ieslēdza luksoforu, citādi taču neredzamos ātri vien nobrauktu beigtus…