kā jau ar dzelžiem dabā ierasts, laika gaitā tos saēd rūsa, un tie beidzas. jeb pareizāk sakot, pāriet citā matērijas formā. tāpat arī manējais ferrums veiksmīgi nodzīvoja vienu gadu, sarūsēja, sabirza putekļos un es to sabēru sērkociņu kastītē.

šorīt griežoties pa labi no ulbrokas ielas uz dzelzavas ielu aizgāju taisni, par laimi sadalošajā zālājā, tieši gar priekšu vienam A6 kurš arī griezās uz dzelzavas ielu, bet no pretējās puses. uz ielas tīrs ledus, atšķirībā no biķernieku ielas kura notīrīta un nobraukāta gandrīz sausa, bet pāris onkuļi bremzē satiksmi un ārpus pilsētas velkas uz 60…

Unser Kopf ist rund, damit das Denken die Richtung wechseln kann.
Francis Picabia (1879–1953)

mūsu galva ir apaļa, lai domas varētu mainīt vizienu

MSKYO - MAMA SAID KNOCK YOU OUT
Ērts un mobīls trokšņojamais aparāts - 4×250W MP3/CD auto radio ar iespēju pieslēgt savu MP3 pleijeri, un iebūvēta gana skarba audiosistēma, lai apskaņotu sētas tusu vai tramvajā pabaidītu tantiņas.

Izrādās, ka ir ļaudis, kuri domā, ka bez bronzas (vara un alvas sakausējums, ar alvas saturu līdz 22%) un misiņa (vara un cinka sakausējums, vara saturs 56 - 97%) pastāv vēl viens vara sakausējums - kapars! Un ļoti pārliecinoši cenšas to ieborēt citiem. Bet patiesībā kapars tas pats varš vien ir, cēlies no vācu “Kupfer”.
Savā laikā, kad es vēl deldēju solu RTK, kautkādā kursa projekta detaļas rasējumā viens čalis kā materiālu bija norādījis “latūnu”

No vakardienas pusdienlaika līdz pat šīsdienas vakaram kāds bija veikli nogāzis six.lv serveri, domāju, ka to blogu īpašnieki, kuru blogi sēž uz six.lv to labi pamanīja. Un vakar pēcpusdienā mazliet vairāk par stundu nestrādāja arī inbox.lv. Varbūt vēl kādam ir novērojumi par nekārtībām elektronu pasaulē? Jeb kāds pamatots situācijas skaidrojums?

Šitie vājprātīgie BMW vadītāji un bezatbildīgie saimnieki būtu jāšauj kā traki suņi - šovakar uz neapgaismotas ielas gandrīz paskrēju zem viena veca hlama, kuram dega tikai viena maza gabarītlampele kreisajā pusē, īsti pat nepaspēju ievērtēt, vai tas e32 vai e34. Biju sagatavojies mierīgi šķērsot ielu aiz gluži jaunas un labi izgaismotas tojotas, kura brīnumainā kārtā tuvojās ar atbaidošu rūkoņu. Pabrauca man tā tojota garām, un es spēru soli, lai kāptu pāri ielai, bet mani mazliet pārsteidza fakts, ka skaņa atpaliek no auto, kas man jau ir pabraucis garām. Un tad es ar vieglatlēta cienīgu lēcienu atlecu atpakaļ uz ietves, jo skaņai pievienojās arī bilde - jau augstāk minētais, vecais, netīrais auto bez gaismām. Viena vārgā gabarītlampiņa neskaitās. Varbūt palīdz saimniekam tumsā atrast savu grabažu, bet uz ielas tas ir pat mazāk kā viens atstarotājs gājējam. Priecājos ka tobrīd biju ar kājām, un paspēju palekt nost. Ja būtu braucis ar auto, un tobrīd veicis kādu apdzīšanas manevru ar pilnu pārliecību, ka pretī neviens nebrauc, nezinu, kāds būtu iznākums - varbūt summa, varbūt dalījums reizinātājos. Tā ka uzmanieties no spokiem Rīgas ielās.

skat, jau nodzīvots gads kopš pirmā ieraksta! Viena svecīte un viena torte