Ticiet vai nē, bet reizēm pienāk brīži, kad negribās pat slēpņus meklēt, bet bērns saka, ka vajag kautko atrast. Var jau saprast, ne vienmēr es viņu ņemu līdzi, un viņai tas apnikuma līmenis vēl nav sasniegts un labi, ka Rīgā ir tādi slēpņi, ko var tā aizbraukt un ātri atrast bērnam par prieku, un kurus citkārt diez vai es brauktu meklēt. Viens tāds ir paslēpies Biķernieku sporta kompleksa vecajā motobola stadionā, kur ar piekļūšanu tā ir kā ir. Ja slinkums tālu iet, tad ir variants fiksi pārkāpt trīsmetrīgajam žogam (šo triku es jau vienreiz ziemā izpildīju, kad tika ņemts viens cits slēpnis turpat netālu — iekšā iegājām pa vārtiem, bet kamēr meklējām fotodozīti, vārti tika aizslēgti, un ārā nācās kāpt pāri žogam), bet šoreiz izvēle krita par labu nelielai vakara pastaigai svaigā gaisā — atstājām auto motormuzeja apakšējā stāvvietā un izmetot pāris līkumus pa trasi, pienācām motobola stadionam no trases puses, civilizēti caur vārtiem, pat nekur pāri nebija jākāpj. Ātri atradām slēpni, ielogojāmies, un atpakaļceļam izvēlējāmies doties caur blakusesošo autostāvvietu, kurā no trases puses arī var iesoļot caur atvērtiem vārtiem bez nekādām problēmām. Problēmas sakās pie izejas no autostāvvietas pie šlagbauma, kur no sargbūdas lodziņa izspraucās sirma onkas galva un atskanēja frāze “a vi atkuda takoj?!” es saku — “redzkur no trases nāku” — “ČEVO?!” — saku “tur ir trase, nu tāds asfaltēts ceļš, pa kurieni notiek auto sacensības, ātri brauc un tā…” — “što vi tut mņe gavariķe?! tut ohraņajemaja ķeritorija, in tut možno toļko s propuskami” — es saku, ka man nafig propusku, man ārā jātiek, nevis es te cenšos ienākt jūsu teritorijā, kurai turklāt otrā puse visi vārti ir vaļā, un par īpašo vīzu režīmu nekas neliecina. nē, ārā te tā nevarēs vis iet, tā ka ejiet vien atpakaļ, no kurienes atnācāt. Ļoti spēcīga loģika. Tā kā atpakaļ ejamā ceļa garumu tas īpaši neietekmē, tad arī griezāmies un gājām atpakaļ, apsargajamajā teritorijā Tā ka mežciema iedzīvotāju zināšanai, kuri tur savus dārgumus “apsargājamajā” autostāvvietā pie Biķernieku trases, teritorija nav noslēgta, un sargs sargā tikai šlagbaumu. Bet tas arī nav nekāds jaunums, jo stāvvietas jau nekādu atbildību nenes, tikai iekasē naudu.

Trackback URI | komentāru RSS