turpinot iepriekšējo rakstu, biju dusmīgs uz neliešiem par izčakarēto brīvdienu un galvenokārt par to, ka nedaudz nokavēju ģeoeventa “karavīra maizīte ‘09″ (GC20V98) startu, un plānotās ierašanās 15:30 vietā starta vietā ierados 20:55. sazvanīju Udaju, lai noskaidrotu, kurp jābrauc ēst slaveno zupu, bet viņš man piedāvāja veikt visus ieplānotos uzdevumus, jo visas norādes vēl ir savās vietās. es protams ilgi nedomājot piekritu, un devos meklēt sākumpuntu. starts atradās gana raiti, pierakstījām nākamā punkta koordinātes un paņēmām arī uzdevuma lapu. kamēr čammājāmies, stāvlaukumā iebrauca auto ar diezgan labi aprīkotiem slēpņotājiem, un cik varēja nojaust, tad viņi jau devās mājup. braucot garām apstājos lai apsveicinātos un apjautātos kā ta gāja, bet jaunieši nebija neko komunikabli un ar svešiem onkuļiem runāt negribēja. nu paši vainīgi. otrais kontrolpunkts ar apmēram 45m kļūdu un pēc atkārtota zvana Udajam atradās ierakumos, patiltē, un kā var lasīt citu dalībnieku ierakstos, tad šis ir daudziem sagādājis grūtības. trešais punkts bija pie ložmetējkalna skatu torņa, kur stāvvietā jau stāvēja divi auto, un kautkādi cilvēki sildījās pie ugunskura. droši vien slēpņotaji, nodomāju un gāju sveicināties, bet tomēr izrādījās, ka nē. nu neko, novēlēju labu vakaru, un gāju kāpt tornī, jo kur gan citur šeit varētu būt novietots kontrolpunkts. vispakārt melna tumsa, neko redzēt nevar, līdz ar to arī nav jābaidās no augstuma. kontrolpunkts atrodas, un nākamās koordinātes ved tieši uz tīreļpurva vidū esošo piemiņas zīmi. taisnā līnijā 1.3km, bet karte rāda, ka var piebraukt arī mazliet līkāk, un būs mazāk jāiet. aizbraucam pa visai izdangātu meža ceļu cik nu tuvu tam purvam var piebraukt, un pa lielisku iestaigātu taciņu dodamies iekšā purvā. septiņsimts metri turp, monuments atrodas, neatrastais slēpnis arī atrodas, saskaitam vairogus un iebakstam nākamā punkta koordinātes aparātā, un tikpat ātri septiņsimts metri atpakaļ. pusceļā sev uzmanību cenšas pievērst gps uztvērējs, viņš arī telefons, un saka, ka gribot ēst. mēģināju viņu pierunāt paciesties vēl mazliet līdz auto, bet nekā, paņēma un nomira, nesaglabājot nākamā kontrolpunkta koordinātes. iekāpām mašīnā, atdzīvinājām telefonu, un sākām domāt, kur gan varētu būt nākamais punkts (iet vēlreiz atpakaļ norakstīt koordinātes kautkā roka necēlās). tā kā līdz šim visi kp bija izvietoti blakus slēpņiem, un cik paspēju pamanīt, kāds bija virziens un attālums uz nākamo punktu, tad nospriedu, ka tas varētu atrasties pie Mangaļu māju ziemassvētku kauju muzeja. ja tā nebūs, tad būs jāzvana vēlreiz Udajam. tuvojoties muzejam, pārsteidz pilnā autostāvvieta, svecītes un tālumā kvēlojošs ugunskurs. hā, pilnīgi nejauši atrasts finišs! noparkojamies, un ejam skatīties, kas notiek. veiksmīgi paspējām uz Aleksandra Grīna priekšlasījuma beigām un diskusijām par Ziemassvētku kaujām, parunāšanos un vēl šo to, kā arī uz publisku pusnakts skrējienu pēc FTF uz jauno slēpni. diemžēl nokavēju slaveno zupu un nesatiku daudzus dalībniekus, kuri jau bija paspējuši notīties. ļoti izdevies pasākums (cik nu man viņu nācās redzēt, un kā runā tad esot bijis pāri par 100 dalībniekiem) un brīnišķīgi pavadīta nakts. statistikai vēl varu piebilst, ka temperatūra bija —9°C un mazliet sniga.

Trackback URI | komentāru RSS