brīvdienās bija jāpiedalās alūksnes ģimnāzijas vidusskolas klašu izlaidumā — tas nu bija viens varengarlaicīgs pasākums trīs stundu garumā! ja neskaita tās pāris personas, kuras runāja garās un sirdi plosošās runas, un laiku pa laikam aicināja “absolvēt apsveicējus”, tad pārējie, absolventus ieskaitot, garlaikoti žāvājās, bakstīja telefonus un nepiespiesti sarunājās, radot sporta zālē tirguslaukuma murdoņu. ar īpašu oriģinalitāti izcēlās vienas klases beidzējiem veltītie īsie raksturojumi, kur katrs skolnieks tika salīdzināts ar kādu ķermeņa daļu — bija labā roka, kājas, plaušas, sirds, nieres, kuņģis utt. jautri, bet tajā paša laikā arī diezgan ļauni pret pašiem skolniekiem. toties pie skaņu pults sēdēja īstens profesionālis, kurš veikli miksēja zaļā kora dziesmas ar ričardu klaidermanu un eoliku. kamēr sporta hallē tika dalīti bilžu albūmi — mūsdienās vidusskolas izlaidumā dala atmiņu klades, nevis atestātus, jo vēl nav zināmi eksāmenu rezultāti — ārā sāka līt lietus, sabojājot gan “fotosesiju uz kāpnēm” gan ieplānotos piknikus un svinības pie dabas. toties gan ceļā uz alūksni, gan atpakaļceļā uz rīgu tika atrasti daži interesanti slēpnīši valmierā, valkā, cesvainē un ērgļos, un viens neatrasts valgā.
ā, un pa ceļam uz izlaidumu beidzot redzēju dabā slaveno šaursliežu bānīti, turklāt trīsreiz!

Trackback URI | komentāru RSS